Aug Krievijas investoru skaits un interese par uzturēšanas atļaujām - DELFI.lv

2011.gadā Latvijā ievērojami palielinājies ārvalstu investoru skaits, un īpaši interese par ieguldījumiem Latvijas uzņēmumos pieaugusi Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas investoriem, liecina "Lursoft" dati. Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtā informācija liecina, ka pēc 53 investori arī pieprasījuši uzturēšanas atļaujas Latvijā.

2010.gadā ārvalstu investoru skaits gada laikā pieauga par 509, bet pērn – par 1 886 personām. Kopumā kopš 1991.gada līdz šā gada 1.janvārim Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos savas investīcijas ieguldījuši jau 18 156 ārvalstu investori. Kopējais akumulēto investīciju apjoms uzņēmumu pamatkapitālos šī gada sākumā sasniedza 217,089 miljonus latu.

"Lursoft" informācija liecina, ka pērn visvairāk pieaudzis investoru skaits no Krievijas. Pagājušajā gadā Latvijas uzņēmumos investējuši 780 Krievijas pilsoņi un uzņēmumi jeb gandrīz puse no 2011.gadā jaunpienākušo investoru skaita. Kopumā uz šā gada 1.janvāri 3 558 Krievijas personas bijušas īpašnieki 3 255 Latvijā reģistrētos uzņēmumos.

Pagājušajā gadā pieaudzis arī citu valstu investoru skaits Latvijā.

Pagājušajā gadā Ukrainas investoru skaits gandrīz trīskāršojies (48 personas 2010.gadā, 146 personas 2011.gadā), ievērojams investoru skaita pieaugums pērn bijis arī no Baltkrievijas. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, pērn arī trīskāršojies ārvalstu investoru skaits no Uzbekistānas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Izraēlas, savukārt dubultojies – Turcijas, Lietuvas un Moldovas investoru skaits.

"Lursoft" secina, ka NVS valstu pārstāvju interesi par investīciju ieguldīšanu Latvijas uzņēmumos zināmā mērā arī sekmējuši 2010.gada grozījumi ]]>Imigrācijas]]> likumā, kuri paredz, ka termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā tagad var saņemt personas, kuras iegādājušās vienu vai vairākus nekustamos īpašumus vai arī veikušas ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtā informācija liecina, ka pērn saņemti 53 personu lūgumi piešķirt termiņuzturēšanās atļauju, kas pamatoti ar investīcijām Latvijas kapitālsabiedrību pamatkapitālā.

Vislielākā interese par uzturēšanās atļaujas saņemšanu apmaiņā pret ieguldījumu uzņēmumu pamatkapitālā bijusi no Krievijas pilsoņu puses (saņemts 31 personas lūgums).

Pagājušajā gadā lūgumu par termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu, pamatojot to ar ieguldījumiem Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, izteikuši arī ASV, Baltkrievijas, Čečenijas, Irānas, Izraēlas, Kirgizstānas, Turkmenistānas un Ukrainas pārstāvji.

2011.gadā par Latvijas uzņēmumu īpašniekiem kļuvis rekordliels Lietuvas pārstāvju skaits. Pagājušajā gadā Lietuvas investoru skaits Latvijā palielinājies par 286 personām, kopskaitā sasniedzot 1 989 personas, kuras 1 711 uzņēmumos investējušas vairāk kā 205 miljonus latu.

Interese aug arī Igaunijas investoriem. Iepriekš Igaunijas investoru skaits vidēji ir gadu palielinājās par 100 personām, bet 2010.gadā interese saruka un Latvijā investēja tikai 31 Igaunijas uzņēmējs, bet pagājušajā gadā reģistrēts savdabīgs rekords. Par spīti tam, ka Igaunijas kopējais akumulēto tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos pērn ir nevis palielinājies, bet, tieši otrādi, samazinājies par 3,3 miljoniem latu, kopējais investoru skaita pieaugums ir pieckāršojies.

Jau ziņots, ka Saeima pavasarī grozīja Imigrācijas likumā, saglabājot iespēju investoriem un nekustamā īpašuma pircējiem no valstīm ārpus ES iegūt uzturēšanas atļaujas Latvijā, bet nosakot tam stingrākus kritērijus.

Saeima noteica, ka uzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem varēs pieprasīt ārzemnieks no ārpus ES esošās valsts, kurš ieguldīs kāda uzņēmuma pamatkapitālā vismaz 25 000 latu, taču tas attiektos uz uzņēmumiem, kas nodarbina līdz 50 darbiniekiem un kura gada apgrozījums nepārsniedz 7 miljonus latu. Saimnieciskā gada laikā kopā valsts un pašvaldības budžetā nodokļos uzņēmumam jāsamaksā vismaz 20 000 latu. Savukārt lielākos uzņēmumos uzturēšanās atļaujas gribētājam būs jāiegulda vismaz 100 000 latu.

Termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, var saņemt arī persona, kura būs veikusi finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla veidā.