Jūsmis Skaidris Gaujmalietis: Katjas garā nakts pie Juhas, jeb, bērni, pie ... - DELFI.lv

Skaistas Kazimirs nu bija galīgā trubā. Teļizors to Rīgu tāpat gandrīz nerāda, un šis ilgu laiku bija domājis, ka viņa īstais prezidents ir Lukašenko. Tad dēls pēc trešās šmakovskas butiles bija ieskaidrojis, ka tomēr ir Bērziņš. Tāds lēnīgs, tāds kā kaimiņu Boļuss vairāk. Tagad atkal vairs neko nesaprot. Laikam tomēr prezidents ir cits Bērziņš. Šis teica, ka uz reperendumu neies. Tas otrs, ka ies un visiem jāiet. "A kū es varu zināt, ka Lukašenko tikai par kaimiņu kolhoza slaucējām runā... Radeja pēkšņi sāka kaut ko stāstīt latviski, bet visi vadi salā satrūka. Līdz mums ātrāk par Jāņiem montieri neatnāks." Tā, lūk, Kazimiram Skaistā un Bērziņam Rīgā. Bet varbūt patiešām šis ir tas Bērziņš no Ogres kora? Vai varbūt smadzenes sasala?

Katjas garā nakts
Sals nāca ar joni. Viļņā plīsa ūdensvadi, Romas olimpiskajā baseinā uzsala ledus, Kolkā parādījās baltie lāči, Līvānos trūka elektrības vadi, Timišoarā, Dunajvarošā un pat Kogalimā trūka gāzes. Tikai Rīgā pat -30 grādos dzīve ritēja mierīgi. Ja neskaita visas no Vērmanīša nofenderētās miskastes. DP, SAB, FSB un DDT meklēja, bet katram par to bija sava versija: 1) Jēkabsons no kompromat.nigeria meklējis Ushak-off un Urlanoviča slepeno saraksti, 2) Lindermans jau gatavo urnas kārtējai parakstu vākšanai; 3) nacionalizēta Vērmanīša manta, jo puķu tirdziņš nespējot strādāt ar plusiem, kamēr tur neļaušot no Latgales atvesto krutku tirgot; 4) sākta realizēt valdības īpašā programma – samazināsim atkritumu daudzumu līdz 0. Kam tad vairs miskastes!

Aiz prieka, ka viss rit bez ČP, Prišjānis Keters, kas bija gadu ārstējies un tagad vēra krānus vaļā Rīgas ūdenī, atskrūvēja visas strūklakas. Vislabākā ejakulācija bija tai iepretim Bastejkalnam. Ledu uzmeta tik sulīgā formā, ka vēl līdz Jāņiem dāmām to gribēsies, ja ne laizīt, tad vismaz aptaustīt.

Ak, jā. Neiztika arī bez nelielām ķibelēm. Uz divām dienām nācās slēgt Gulbju ielu, jo uz tās bija piesalusi pīle. Kamēr to atkausēja, vietējie ielu jau bez Domes atļaujas pārdēja par Pīļu ielu. Viss gan izrādījās pavisam vienkārši. "Pekinā ir auksti. Rīgā – vēl aukstāks," dziedāja Ūdrītis un sagribēja pagatavot "Beijing duck". Tikai ne šodien, bet rīt un "Elektrolux" vietā izmantoja atmosfēru. Toties garšoja labi. Ekoloģiski.

Daži autovadīji, kas nekad neseko ceļazīmēm, brīvdienās iemaldījās bobsleja trasē. Latvieši neaizbrauca uz Vistleru, bet pasaules čempionātam gatavojās Rīgā. Zinča par labāko vietu, kur trenēt starta ieskrējienu un Omegas paņemšanu, izvēlējās Zelta tiltu. Tikai nevajag jaukt ar Sanfrancisco! Par laimi, ceļu kaisītāji ar sāli un smiltīm pa kājām nemaisījās. Un finišu varēja iekārtot pie Lidiņa. Kā ārā no boba, tā uzreiz pie kotlešu galda! Gaidām medaļas Leikplesidā! Bet autobraucēji beidzot varēja apjaust, cik bīstams un riskants sporta veids ir bobslejs.

Lielajam salam bija arī dažas pozitīvas lietas. Vietu, kur sabiedriskais transports nekursē, Latvijā paliek arvien vairāk. Rīga arvien tālāka. Dullajam Daukam gribējās redzēt, kas aiz apvāršņa, bet jaunajiem kurzemniekiem – Rīgu. Un tad džeki vienojās, ka liks pie vecā DT 50 ķēdes, un ko nu kurš izdomās – dibenu, vaigu, mēli, krāniņu... Visātrāk Rīgu ieraudzīja tie, kas labi bija mācījušies folkloru un pielika mēli... Cik svarīgi mācīties, to nupat saprata arī Katja no Lienes ielas. Kad decembra sākumā Pekas tautietis Juha atbrauca paskatīties hoķi un pēc tam gribēja tā pa īstam izpriecāties, viņam ieteica aizstaigāt turp. Satika Katju un pajautāja, cik tad izmaksās visu prieku nakts ar šo. Viņa atbildējusi – 150 eiro! Juha no pirmā prieka pat gaisā palecās! Ņēmis pie rokas, sēdinājis ļotenē un aizvedis...vēl aiz Rovaniemi. Nupat tik atveda atpakaļ. Katja uz skolu bija gājusi reti un par polāru nakti neko nezināja...

Dainis nenocērt Egli
Atnāca Ameriks un iedzina Rātsnama grīdā mietu. Te būs mana partija. Ushak-off nesaticis, teica Turlam trulam Turlajam: "Jācērt Egli!". Šis ieņēma miera stāju, uzreiz sameklēja cirvi, uzvilka teļņašku, pufaiku, vaļenkus, paņēma līdz 3 kg dinamīta un... "Nē, Daini. Tu šoreiz atkal nesaprati. Tavā laikā un tavā armijā laikam bija citi vārdi. Neko darīt, jāiet pie citiem, bet tu vēlāk nožēlosi, ka nesaprati. Tev katru dienu jāatklāj vienu Ameriku."

Ushak-off, Urlanoviču un Movshu Linderman šoreiz ļoti pievīla krievu vēstures guru Saša Djukovs. Sasolījis baigi antilatvisko filmu, ko varēs dragāt pa visiem kanāliem jau pirms referenduma un tad pirms naciķu gājienu martā, un tad pirms pulcēšanās pie Pārdaugavas vidējā pirksta, viņš Salaspilī nomocīto bērnu fotogrāfiju vietā salika kadrus no angļu būru kara laikiem, kadros ar aizdedzinātām krievu mājām bija parasts ugunsgrēks netālu no Kostromas esošā kolhoza ciematā. Bet it kā Salspili pārdzīvojušās pensionāres izrādās visu mūžu strādājušas un labi barotas Čeļabinskas traktoru rūpnīcas ēdnīcā. Tāpēc Toboļskas pensionāri, skatoties filmu, ar skumjām vien noteica: "Eh, kāpēc mēs taj Salaspiļs nebijām. Tad gan daudz labāk izskatītos, kā tagad, tvoju maķ!"

Vienā aukstā ziemas rītā Latvija pamodās un aiz pārsteiguma nesaprata. Arī Sandra Briselē ne. Kā tas varēja gadīties, ka Preses brīvības indeksā Latvija uzreiz uzlekusi par 45 vietām. Priekšzīmīgā Amerika bija kaut kur tālu pakaļā. Atbilde tomēr nebija tālu jāmeklē. Viss bija kļuvis caurspīdīgs, jo "Diena" tagad no kaut kādas mistiskā Roulendjardu famīlijas bija nonākusi tīrās rokās. Kozjols lēni ēda un skaidroja, kas kam cik daudz pieder viņam pašam Sašam. Par šādu atklāsmi arī Soross un Ben Latkovičs nopriecājās.

Pasts, telegrāfs un dzelzceļš joprojām ir svarīgi. Tāpēc arī tagad gar uzbērumu vairs neaug nātres, bet Magoņi. Lai labāk varētu saskaitīt cisternas. Kuras īstās, kuras ne, kuras par cik.... Civilā Ņurka murka jau tāpat neko neskaitot, un viņš par viņas biznesu ar neko nezinot. Bet Sudrabainā visu grib zināt. Arī to, ko nevajag.

Trejas akordeonistes
Tauta ar aizgrābtību sekoja arī tiesas procesam par Kreuzburgas kazino aplaupīšanu. Kā jau Karagunis, Gekas, Mavromatis un divi Hristoforidi teica un Žagars visu laiku atkārtoja, laupījuši viņi trūkuma dzīti. "Alfa Beta un Omega" neko nemaksājot. Un arī tie 100 000, ko tajā atvilktnē atraduši, uz sešiem nekāda nauda nebūtu. Tik vien kā sigaretēm un semičķām. To visu racionāli izvērtējot, arī viss MK vilka galvā zeķes un steidzās uz spēļu namiem, bankām, arī Prihvatizācijas aģentūru un "Rīgas namiem", jo ministriem tās algas nav nekādas dižās. Sprūdžam kā jaunākajam zeķes pietrūka un viņam atlika vien spert spogulīšus BMW, "Lexus" un "Žoparežec". Pēdējie jo īpaši šobrīd tiek pieprasīti.

Otra saule pār Latviju uzausa 2.februārī. Balstoties uz brīv-Mūrnieku slepenās ložas rekomendācijām, tika ievēlēti 5 jauni marsieši un starp viņiem nebija ne Daces, ne Ābrama. Tele-komā bija vienīgi Gulbis. Dace, kā jau solījusi, medijiem vairs ne tuvumā nerādījās un, protestējot pret valstisko pavaļu, izveidoja akordeonistu trio – "Pupi drupi Strupi", kurā spēlēja Buceniece, Sipeniece, un Patmalniece... Pēdējā brīdī viņām gribēja pievienoties arī Egle Bērziņa. Spēlēt nemākot, toties bumbas esot līmenī. Tomēr meitenes šo vēlmi īsti nesaprata. "Ar tādām bumbām tikai motobolu spēlēt vai arī šņeguročku pie eglītes tēlot!"

Bet ievēlētais piecnieks tā uzreiz nevarēja izvēlēt komandieri, tāpēc ekspedīcija uz Marsu tika pārcelta. Nu varēs atpūsties, jo pēdējais pusotrs mēnesis bija pavisam saspringts! Lai savā šūpuļkrēslā tagad saspringst Kots, KHL un "Jauna nedēļa"! Jefreitors Kārlis te mazliet iebilda, jo galvenajai krēsla šūpotājai jau sen visi, ko bāzt skafandros, bijuši sarakstīti no "Dienas" laikiem saglabātā blociņā. Uz Latgali, lai paskatītos Baltkrievijas televizoru, neviens no piecnieka negribēja doties. Rīgā darba un atpūtas vienmēr pietiekot.

Tikmēr Viļumjurčiks no Rudās lapsas atkal dabūja kurvīti, kad gribēja runāt latviešu valodas otrajā versijā – latgaliski. To tak pat vairums no Latgales savēlētajiem tautas kalpiem, atskaitot Laizāni, Kursīti, Klaužu un Igauni, nesapratīšot. Tad Jureišam atlika vien Viduslatvijas dialekts, kas pat panam Kleksim bija jaunums. Šoreiz maz ko saprata tikai Eigims, Potapkins, Zemļinskis, Igaunis, Čigāne, kā arī Zviedris, kuru no tribīnes Jureits aprunāja.