- Home
- About
-
Staff
- Commentaries by FPS Staff
- Rusakovich Andrei Vladimirovich
- Rozanov Anatoliy Arkadievich
- Research Briefs
- Tihomirov Alexander Valentinovich
- Shadurski Victor Gennadievich
- Sidorchuk Valery Kirillovich
- Brovka Gennady Mikhailovich
- Gancherenok Igor Ivanovich
- Malevich Ulianna Igorevna
- Prannik Tatiana Alexandrovna
- Selivanov Andrey Vladimirovich
- Sharapo Alexander Victorovich
- Testimonials
-
Conference Proceedings
- Amber Coast Transport Initiative Project Concept
- Nato and Belarus - partnership, past tensions and future possibilities
- OSCE High-Level Seminar on Military Doctrine
- Poland-Belarus: perspectives of cross-border cooperation
- Polish-Belarussian Transborder Customs Cooperation: сurrent Problems and Challenges
-
Reports
- We see the significant reduction of the U.S. Army in Europe
- NATO's International Security Role
- International seminar on issues in the Collective Security Treaty Organization
- Belarus-Turkey: The ways of cooperation - 2011
- Belarus - Poland: two decades of international relations
- Belarus-Turkey: The ways of cooperation - 2009
- International seminar Belarusian Diaspora: Past and Present
- The first Round Table
-
News Releases
- The conference on Overcoming the financial crisis
- Round Table on history and future of Belarus-Poland cooperation
- Seminar on Belarusian diaspora: past and present
- The conference on Belarus in the Modern World
- The conference on Economic, legal and informational aspects of cooperation in customs sphere
- Comments
- Contact
Eiropas Savienībai ieviešot sankcijas pret Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar naftas un naftas produktu un ogļu pārvadājumiem caur Latviju, Latvijas ekonomikai var rasties simtiem miljonu eiro lieli zaudējumi, aprēķinājusi
Latvijas Darba devēju konfederācija .LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone uzskata, ka "mums nav jābaidās palikt mazākumā ES lielajā saimē, aizstāvot Latvijas tautsaimniecības intereses". "Mums kā mazai, bet stiprai ekonomikai, ir jāpauž stingrs viedoklis par sociālekonomiskajām sekām, kuras var sekot pēc ierobežojumu uzlikšanas pret Latvijas kaimiņvalsti – Baltkrieviju un tās uzņēmumiem," norāda darba devēju pārstāve. Viņa uzsver: "Ir nopietns risks, ka izmaiņas visvairāk skars vienu no Latvijas tautsaimniecības prioritārajām nozarēm – transporta pakalpojumu nozari."
Meņģelsone norāda, ka arvien vairāk valstu jau ir ieklausījušās Latvijas argumentos, tādēļ aicina atbildīgās Latvijas institūcijas "turēt stingru mugurkaulu sarunās ar citām ES dalībvalstīm".
LDDK atgādina, ka
Baltkrievija ir 2.lielākā Latvijas sadarbības partnere transporta jomā, kurai ir nozīmīga loma kravu tranzītā no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas un citām valstīm. 2011.gadā kravu pārvadājumu kopējais apjoms pa dzelzceļu, iekļaujot tranzītu caur Baltkrieviju, ir sasniedzis 59,4 miljonus tonnu.Kopējais dzelzceļa kravu pārvadājums starp Latviju un Baltkrieviju, ieskaitot tranzīta pārvadājumus, 2011.gadā bija 33,8 miljoni tonnu ar ienesīgumu Latvijas tautsaimniecībā 480,9 miljoni eiro apmērā. Ar ES sankcijām vēršoties pret Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar pārvadājumiem caur Latviju, sagaidāmie zaudējumi Latvijas ekonomikai pēc 2011.gada datiem var būt 480,9 miljoni eiro jeb veidot 57% no kopējā dzelzceļa pārvadājumu apgrozījuma, 3% no IKP un 8,1% no valsts budžeta ienākumiem, lēš LDDK.
Savukārt naftas produktu apgrozījums starp Latviju un Baltkrieviju 2011.gadā sasniedzis 9,3 miljonus tonnu jeb 15,6% no kopējā pārvadājumu apjoma ar ienesīgumu Latvijas tautsaimniecībā 132,3 miljonu eiro (92,9 miljoni latu) apmērā. Sagaidāmie zaudējumi Latvijas tautsaimniecībai, samazinoties naftas produktu pārvadājumu apgrozījumam pa dzelzceļu un ostās Latvijā un ar to saistītajam nozarē strādājošo atalgojumam, pēc 2011.gada datiem būs 0,74 % no IKP un 2,39% no valsts budžeta ienākumiem, uzsver darba devēji.
LDDK norāda, ka, samazinoties pārvadājumu apjomiem, cietīs dzelzceļa un ostu infrastruktūra Latvijā. Sarūkot peļņai un samazinoties ieņēmumiem no infrastruktūras izmantošanas, būs nepieciešams palielināt infrastruktūras izmantošanas maksas atlikušajiem pārvadātājiem un celt ostu izmantošanas pakalpojumus. Tas var draudēt ar ostu un dzelzceļa pakalpojumu sadārdzināšanos un klientu zaudēšanu, samazinot ieguldījumus infrastruktūras atjaunošanā, bet darbiniekiem, darba apjoma krituma dēļ, ciešot no atalgojuma samazināšanās vai paliekot bez darba vietām, uzskata konfederācija.
Tāpēc LDDK augsti novērtē Latvijas ārlietu ministrijas iesaisti, uzklausot uzņēmēju argumentus, kopīgi strādājot, lai panāktu situācijas izpratni ne tikai Latvijā, bet arī ES. LDDK atbalsta ārlietu ministra Edgara Rinkēviča iestāšanos par to, ka diskusijās par ES sankciju paplašināšanu jāņem vērā dalībvalstu, arī Latvijas, ekonomiskās attiecības ar Baltkrieviju un, ka sankcijām jābūt ar skaidriem kritērijiem un tās nevar skart ne Baltkrievijas dzīves līmeni, ne dalībvalstu ekonomikas.
LDDK sagaida, ka Latvija arī turpmāk uzturēs šo Latvijas tautsaimniecībai un uzņēmējdarbībai būtisko pozīciju turpmākās diskusijās ar ES dalībvalstu un ES institūciju līderiem ES Ārlietu padomes nākamajā sanāksmē 23.martā.
Jau ziņots, ka ES atsaukusi uz konsultācijām savus vēstniekus
Baltkrievijā. Šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz Baltkrievijas lēmumu
atsaukt uz konsultācijām pārstāvi ES un vēstnieku Polijā un prasību ES
un Polijas vēstniekiem no Minskas atgriezties savās galvaspilsētās, kuru
Baltkrievija pieņēma, reaģējot uz ES sankciju pastiprināšanu pret
Minsku.
Latvijas
valsts sekretārs Andris Teikmanis iepriekš paziņoja, ka ekonomisko
sankciju noteikšana pret Baltkrieviju ir ļoti reāla un Latvijas
uzņēmējiem to vajadzētu ņemt vērā .