Minska gadu pēc devalvācijas: 'biezāki' maciņi un nacionālā aizbraukšanas ideja - DELFI.lv

Pensionāri Minskā aizvien biežāk nonāk grūtas izvēles priekšā – nopirkt ēdienu vai apģērbu, preču un pakalpojumu cenas augušas krietni vairāk nekā algas, bet nacionālā ideja par zemi laika gaitā pārtapusi par aizbraukšanas tematu.

To gandrīz gadu pēc tam, kad ]]> Baltkrievija ]]> devalvēja ]]> nacionālās valūtas vērtību par 54,4%, ]]> sarunā ar portālu "Delfi" atklāj seši ]]> Minskas ]]> iedzīvotāji.

Tā kā tikai daži sarunu biedri bija gatavi paust savu viedokli, minot īsto vārdu un uzvārdu, daļai vārdi ir mainīti. "Minskā visi viens otru pazīst, un tiem, kuri strādā valsts sektorā, vēlāk var būt problēmas," skaidro tie, kuri savu vārdu publiskot nevēlējās.

Patiesu informāciju meklē internetā

"Jau kādu laiku pirms Baltkrievijas rubļa devalvācijas klīda baumas, ka kaut kas tāds varētu notikt. Tie, kuri paspēja, naudu samainīja, bet kopumā līdz brīdim, kad tas notika, dzīvojām baumās. Mūsdienās ir labi - ir internets, kur iespējams daudz uzzināt. Tie, kuri ir ieinteresēti, informāciju atrod. Zinošākie, protams, ir jaunieši, kuri savā starpā komunicē internetā un to pārzina, viņi svarīgāko pastāsta arī savai ģimenei. Ja vēl neilgu laiku atpakaļ cilvēki bija neieinteresēti valstī notiekošajos procesos, tagad lielākā daļa domā par to, kas notiek, interesējas par politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, lēnām sākam "vārīties"," portālam "Delfi" stāsta Anna, kura darbojas privātajā biznesā.

Viņa arī atklāj, ka līdz ar devalvāciju benzīna cenas mēneša laikā tika celtas vairākkārt - astoņas vai pat desmit reizes. "Arī pašlaik internetā klīst baumas, ka drīz jau atkal gaidāms benzīna cenu kāpums," norāda Anna.

Savukārt augstskolas pasniedzēja Jeļena no Minskas portālam "Delfi" stāsta, ka, viņasprāt, sabiedrības informēšana par devalvācijas tēmu bijusi diezgan plaša. "Internetā bija daudz informācijas par šo tēmu. Tas, cik tā bija precīza, protams, ir cits jautājums, bet visi sekoja līdzi jaunumiem baltkrievu mājaslapās - arī Nacionālās bankas pārstāvji uzstājās ar runām par devalvāciju, prognozēm. Slēpts nekas netika," teic Jeļena.

Jautāta, cik ilgs laiks bija nepieciešams, lai pierastu pie jaunajām cenām, jaunās naudas vērtības un naudas maka fiziskā biezuma un banknošu daudzuma, Jeļena atzīst, ka sākumā šoks bijis liels, jo ne parastie cilvēki, ne arī ekonomisti nebija rēķinājušies ar tik būtisku devalvāciju - pie tā, ka miljons Baltkrievijas rubļu nav nemaz tik daudz, vēl joprojām neesot pierasts.  

Baltkrievi bailes aizdzen ar humoru

"Baltkrieviem viss ir kārtībā ar humora izjūtu. Mēs ar dažādām situācijām spējam tikt galā savā veidā - kad situācija ir ļoti skumja vai kritiska, mēs tai pieejam ar humoru, izsmejam. Tas ir kā aizsargmehānisms - nekrītam panikā, neplēšam matus no galvas. Bija, protams, bailīgi, taču mums bija pat savi tautas joki, piemēram, "atrodi, kur ir lētāk". Kamēr dažos veikalos pārdevēji vēl nebija paguvuši izlikt jaunās cenas, cilvēki viens otram stāstīja, kur iespējams lētāk iepirkties. Tas gan neturpinājās ilgi, jo cenas izlīdzinājās, cilvēki pielāgojās," stāsta Jeļena un piebilst, ka uzreiz pēc devalvācijas, piemēram, griķus dēvēja par griķu ikriem, jo griķu cena bija kļuvusi krietni augstāka. "Cilvēki tāpat smējās, ka agrāk bija gaļa ar griķiem, bet tagad griķi ar gaļu. Tā visa rezultātā cilvēki pielāgojās - griķus un citus produktus, kuri bija kļuvuši dārgāki, aizvietoja ar citiem, lētākiem."

Uz jautājumu, vai ilgtermiņā valsts valūtas devalvācija ir pozitīvs vai drīzāk negatīvs lēmums, augstskolas pasniedzēja atzīst: "Pat nezinu, ko lai atbild. Droši vien kam tādam bija jānotiek, jo krīze bija iestājusies ne vien Baltkrievijā, bet visā pasaulē. Kā ir noticis, tā ir noticis - cenšamies izdzīvot, dzīvojam tālāk."

Jeļena uzsver, ka Baltkrievija ne ar ko īpaši neatšķiras no kādas ]]> Eiropas Savienības ]]> galvaspilsētas - pieejami tie paši veikali, arī pārtika nav daudz lētāka kā, piemēram, Rīgā, taču kā galvenos plusus sieviete min atbildīgo iestāžu centienus cenas paaugstināt vienmērīgi, lai tas būtu mazāks trieciens ekonomiski neaizsargātākajiem sabiedrības slāņiem.

"Valsts izsniedza kredītus trūcīgiem cilvēkiem vai ģimenēm, kurās divi vecāki un divi pieauguši bērni dzīvo vienā istabā. Protams, šādus dzīvokļus nevarēja iegūt īpašumā pāris gadu laikā, rindā bija jāgaida 10, reizēm pat 15 gadi, tomēr šāda prakse pie mums pastāv. Tāpat Baltkrievijā, piemēram, salīdzinot ar kaimiņiem Lietuvā, ir zema īres maksa - vidēji par komunālajiem maksājumiem trīs istabu dzīvoklī Minskā ir jāmaksā 40 līdz 45 ASV dolārus, tomēr valsts pakāpeniski plāno paaugstināt dažādu pakalpojumu cenas," viņa stāsta.

Cenas aug ātrāk par algām

Fotogrāfs Aleksandrs norāda, ka preču un pakalpojumu cenas augušas daudz vairāk nekā viņa alga. "Es strādāju gan kā pašnodarbinātais, gan arī valsts iestādē, kur algas nav piesaistītas dolāra kursam. Pašlaik gaidu algu, par kuru varēšu samaksāt telefona rēķinus un pāris reižu aiziet uz veikalu pēc pārtikas," viņš stāsta.

Saskaņā ar Aleksandra teikto sabiedrības informēšana pirms pēdējās Baltkrievijas rubļa devalvācijas nav bijusi masīva, tomēr informācija klīda un aizdomas, ka tas notiks, cirkulēja. "Cenas ir augušas daudzām precēm, pakalpojumiem, un ne visos gadījumos proporcionāli. Man svarīga ir foto aparatūra, filmiņas - arī tām cenas paaugstinājās vidēji par pieciem procentiem, tomēr es domāju, ka tās bija starptautiskas cenu svārstībās. Būtībā dārgāks pēc devalvācijas ir kļuvis viss, izņemot manu algu," smaidot teic Aleksandrs.

Savukārt Dmitrijs, kurš pašlaik darbojas poligrāfijas biznesā, sarunā ar portālu "Delfi" atklāj, ka jau kādu laiku pirms pirmās devalvācijas daudziem, tostarp viņam, bijusi nojauta, ka tai agrāk vai vēlāk jānotiek.

Pašu prece - reti kad izdevīgākā

"Tā kā Baltkrievijā papīru neražo, tā cenas bija piesaistītas dolāra vērtībai, un tas tiešā veidā atsaucās uz manu darbu. Ja pakalpojumi iepriekš maksāja summu A, pēc devalvācijas tie maksāja jau summu B, kas ir daudz lielāka par A. Es sekoju cenu kāpumiem, dolāra kursa svārstībām, centos sadzīvot ar devalvāciju. Kā mīnusu redzu krasu dzīves līmeņa samazināšanos, jo daudzās pozīcijās preču ražošanā Baltkrievija pagaidām nevar apsteigt kvalitātes ziņā pat Ķīnu. Tādēļ pirkt pašu preci ne vienmēr ir izdevīgi. Šeit ražo dažādu sadzīves tehniku, bet nereti cenas ir augstākas nekā, piemēram, Āzijā ražotai sadzīves tehnikai. Tāpat pēc devalvācijas daudzi cilvēki nolēmuši savu biznesu pārdot, jo neredz turpmāku iespēju ar to pelnīt. Tomēr ilgtermiņā devalvācijai bija jānotiek, jo vienmēr izdzīvo stiprākais. Ir labs stāsts par kādu itāli, kurš lielās depresijas laikā atceļoja uz ASV. Viņš tur atvēra plašu un veiksmīgu restorānu biznesu. Kad viņam jautāja, kādēļ viņš izvēlējies ASV, kas bija nonākusi tik lielās grūtībās, viņš atbildējis, ka nepratis lasīt angļu valodā un, ja būtu zinājis par lielo depresiju, nemaz neapsvērtu domu biznesu atvērt ASV," smaidot teic Dmitrijs.

Viņš norāda, ka arī pensijas Minskas iedzīvotājiem nav lielas - vidēji 120 ASV dolāri. "Pēc dzīvokļu komunālo pakalpojumu apmaksas paliek kādi 70 dolāri - pārtikai, saimniecības precēm, drēbēm un izklaidēm," viņš stāsta.

Tirgus attīrās

Arī kultūras projektu menedžere Olga atzīst, ka devalvācija sabiedrībā netika uztverta kā negaidīts lēmums. "Mani pēc devalvācijas uztrauc, lūk, kas - lai arī biju uzņēmusies vairāk projektu īstenošanu nekā iepriekš, vairs nevaru pa pilsētu brīvi pārvietoties ar taksometru, jo tas vairs neiekļaujas manā budžetā. Devalvācijas rezultātā man bija jāatsakās no komforta pakalpojumiem, citas krasas izmaiņas nav notikušas. Manā gadījumā ziedoju lietu, kuru varu arī neizmantot. Pašlaik pārvācos uz jaunu dzīves vietu, kopā ar kolēģi dalīsim īres maksu. Pašlaik studēju Viļņā, esmu dzīvojusi kopmītnēs, un man tā nav problēma," stāsta jaunā sieviete.

Līdz ar devalvāciju, līdzīgi kā citiem Minskas jauniešiem, arī Olgai radušās domas par to, ka, iespējams, vajadzētu pārcelties uz kādu citu valsti labākas dzīves meklējumos.

"Tomēr es pavisam nesen esmu atgriezusies no ]]> Lietuvas ]]> un nevaru uzreiz bēgt atpakaļ. Ir jāizdara kaut kas vērtīgs, lai varu lepoties ar padarīto. Tāpat šeit, Baltkrievijā, ir daudz neaizņemtu nišu, cilvēki pārdod arī gatavus biznesus - gandrīz katrā dzīves sfērā ir niša, kurā iespējams iekārtoties un gūt panākumus - tirgus pašlaik attīrās." 

Antons, kurš strādā mediju vidē, par devalvāciju uzzinājis darbā. "Uz mani devalvācija nav atstājusi praktiski nekādu iespaidu, taču man ir žēl to tantiņu, kuras veikalos nostādītas grūtas izvēles priekšā - nopirkt zaļos zirnīšus vai krējumu. Protams, pēc devalvācijas ir kļuvis vairāk cilvēku, kuriem trūkst iztikas līdzekļu - jāizvēlas, vai maksāt par pārtiku vai komunālajiem maksājumiem."

Metro žetons - stabila vērtība

Vīrietis atklāj, ka līdz ar devalvāciju cēlušās arī transporta biļešu cenas. Piemēram, viens metro žetons pirms devalvācijas maksāja apmēram 800 Baltkrievijas rubļus, bet pēc devalvācijas - 1300 (aptuveni astoņi santīmi). Bija pat tāds joks, ka jāiegulda nauda metro žetonos, jo tā ir vienīgā vienība, kas demonstrē stabilu cenu kāpumu, un tas tā notiek jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma," smejoties stāsta Antons, taču arī piebilst, ka pēc devalvācijas kādu brīdi nevarēja nopirkt tik daudz metro žetonu, cik gribētos.

"Pirms devalvācijas interneta pieslēgums mēnesī maksāja vidēji 60 000 Baltkrievijas rubļu. Arī šobrīd tas nemaksā dārgi - mēnesī kādi astoņi ASV dolāri. Uzstādot modemus, jāuzrāda pasi, bet citādi - lieto, cik gribi, var skatīties filmas tiešsaistes režīmā, tāpat kā visur citur," portālam "Delfi" saka Antons.

Stipri dārgākas kļuva, piemēram, tās zāles, kuru ražošanā izmantotas ārvalstīs ražotas izejvielas. "Lielākoties cieta tie, kuri saņēma algu Baltkrievijas rubļos, kas nav piesaistīta ASV dolāra kursam. Daudzi pēc devalvācijas, izņemot algu pie bankomāta, jokoja, ka bankomāti drukā naudu - visas naudas zīmes bija ar secīgiem sērijas numuriem. Cilvēki bija dusmīgi," norāda Antons. 

Savukārt Dmitrijs stāsta, ka daudzi cilvēki arī nopelnījuši uz devalvācijas rēķina, spekulējot ar valūtām. "Baltkrievijā pēc devalvācijas izveidojās pat vietējais "Forex" - cilvēku izveidota birža. Visi ekonomisti valūtas kursus skatījās tieši tur, par to rakstīja vadošie ārvalstu mediji. Lapa internetā darbojas joprojām, taču šobrīd valūtas kurss īpaši neatšķiras, un šī lapa ir zaudējusi savu aktualitāti. Pēc devalvācijas no valūtas maiņas punktiem valūta bija pazudusi, tomēr, pateicoties šai interneta lapai, cilvēki varēja izdevīgi naudu samainīt. Tie, kuri uzdrīkstējās mainīt lielākas summas, reizēm iekrita, jo arī nodokļu inspekcija sekoja šiem procesiem, bet tie, kuri mainīja nelielas summas, bija priecīgi, ka tāda lapa pastāv," atminas Dmitrijs.

Devalvācija mazinājusi uzticēšanos valsts vadītājiem

Pēc devalvācijas uzticēšanās valsts vadītājiem esot krietni mazinājusies - ļoti daudzi baltkrievi pēc ekonomiskā trieciena aizbraukuši strādāt uz ārvalstīm, visbiežāk - uz Krieviju. Olga atklāj, ka agrāk bijušas vairākas jaukas nacionālās idejas, piemēram, ideja par zemi, bet pašlaik gan galvenais nacionālais temats ir aizbraukšana. "Piemēram, valsts televīzija bija tikai baltkrievu valodā, bet pašreizējais valsts vadītājs ietur citu kursu. Ja dzīvē runā baltkrievu valodā, tad problēmu nav, bet gadījumā, ja vēlēsies atvērt savu firmu un lietas kārtosi tikai baltkrievu valodā, problēmas radīsies," teic Antons.

Jautāts, vai valstī ir "dubultā grāmatvedība" un dokumenti pieejami abās - baltkrievu un krievu - valodās, Antons atzīst, ka lielākoties dokumenti pieejami vien krievu valodā. "Piemēram, ir dzirdēti gadījumi, kad armijā zvērests bijis pieejams tikai krievu valodā. Tāpat arī kāds pašlaik apcietināts opozicionārs saskāries ar to, ka cietumā nav pieejams kriminālkodekss baltkrievu valodā. Bet vislielākā problēma ir tā, ka nav pieejamas medikamentu instrukcijas baltkrievu valodā - galvaspilsētā vēl bez tā varētu iztikt, bet ko darīt kādai kundzei gados, kura dzīvo laukos un kurai var nākties ziedot dzīvību, jo viņa neprot krievu valodu un nesaprot, kas instrukcijā rakstīts?" retoriski vaicā Antons.