'LatRosTrans' decembrī par 15 miljoniem latu pārdevis daļu no bufernaftas - DELFI.lv

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas trešdien pieņemtais lēmums daļēji apmierināt Latvijas-Krievijas kopuzņēmuma SIA " ]]> LatRosTrans ]]> " (LRT) lūgumu atcelt prasības nodrošinājuma strīdā ar Baltkrievijas uzņēmumu "Polocktransneft Družba" par īpašumtiesībām uz bufernaftu nozīmējot, ka LRT drīkst pārvietot tehnoloģisko naftu un tam ir brīvas rokas izmantot naftas vadu gāzes transportēšanai, tā intervijā laikrakstam "Dienas bizness" spriedumu vērtē uzņēmuma valdes loceklis Igors Stepanovs, kurš arī atklāj, ka pērn decembrī daļa bufernaftas pārdota par 15 miljoniem latu.

Pilns tiesas lēmums gan būs pieejams piektdien, bet Stepanovs norāda - galvenais esot tas, ka tiesa atcēlusi aizliegumu LRT veikt darbības tehnoloģiskās naftas atsūknēšanai un pārvietošanai. "(…) Pieļauju, ka kaut kādi ierobežojumi pastāvēs. Taču nekādu ierobežojumu nav rīkoties ar cauruļvadu un lemt, vai nafta tur paliek vai tiek pārvietota citur," klāsta LRT valdes loceklis.

"Lēmums par to, ka 40 tūkstoši tonnu izsūknētās naftas nav apķīlāta, tika pieņemts jau pagājušā gada martā, kad tiesa noraidīja baltkrievu lūgumu arestēt VNT rezervuāru, kurā tā atradās," stāsta Stepanovs, atklādams, ka pagājušā gada decembrī LRT pārdeva izsūknēto naftu par 15 miljoniem latu. Pārdošanas izmaksas, ko veido naftas izspiešana no cauruļvada, cauruļvada tīrīšana un konservācija, veidojot astoņus miljonus latu.

"Tā nebija arestēta un mums nebija aizlieguma ar to rīkoties. Lai samazinātu šī projekta izmaksas un izmantojot ļoti pievilcīgo cenu, kā labi saimnieki nolēmām šo aktīvu aizvietot ar naudas summu, kas tagad ir mūsu kontā," uzsver LRT valdes loceklis, norādot, ka baltkrievi vairākas reizes tiesas procesa gaitā norādīja, ka "viņiem nav un nebūs pretenziju par šo naftu".

"Jau no paša sākuma redzējām, ka runa nav par naftu, bet tiek izdarīts ekonomiskais spiediens uz LRT. Baltkrieviem izdevās panākt, ka gadu mēs neko ar cauruļvadu nevarējām darīt," stāsta Stepanovs, norādot, ka precīzi pateikt, "cik mūsu produkta ir neizmantotā cauruļvadā", varēšot tad, kad tā tiks izsūknēta.

"Sākumā, kad formējām savu pozīciju tiesvedībā, mums bija pozīcija – ja izdosies pierādīt, ka nafta nepieder baltkrieviem, viņiem būs jākompensē visas izmaksas, tostarp arī par uzglabāšanu VNT. Baltkrievi mainīja savu prasījumu, sakot – varat ar to naftu darīt, ko gribat. Kad domājām, kā varēsim piestādīt naftas uzglabāšanas izmaksas baltkrieviem, viņi teica – tās ir jūsu izmaksas, jūsu nafta. Tagad beidzot esam līdzvērtīgā situācijā. Ja lemsim naftu izsūknēt un izmantot cauruļvadu citam biznesam, un nolemsim naftu glabāt citur, mums būs izmaksas, ko tagad pozitīva tiesvedības iznākuma gadījumā varam piestādīt un prasīt no baltkrieviem," stāsta LRT valdes loceklis.

Vaicāts, kādi ir naftas vada nākotnes izmantošanas plāni, Stepanovs ironizē: "Protams, būs "ekspertu" kritika, ka Ventspils reģionā gāzi nevajag, tur pietiks ar esošo." Viņš norāda, ka LRT tomēr esot nopietni plāni izmantot bijušo naftas cauruļvadu gāzes transportēšanai: "Mums ir potenciālie partneri – gan piegādātāji, gan pircēji, ar kuriem sarunas var turpināties, jo pēc tiesas lēmuma visi šķēršļi atbrīvot cauruļvadu ir novērsti."

Vaicāts, vai Ventspils mērs ]]> Aivars Lembergsir ]]> traucējis LRT biznesam, uzņēmuma valdes loceklis atbild: "LRT ir ļoti nopietns uzņēmums. Mēs zinām, ka mūsu akcionāriem [lielākais – "Ventspils nafta" (VN)] ir interese attīstīt šo biznesu. Tāpat zinām, ka nāksies reaģēt uz dažādām situācijām. LRT pieeja – nopietni izstrādāt savu pozīciju. Kad uz mums tika izdarīts spiediens bufernaftas lietā, piesaistot gan diplomātus ar lozungiem un karogiem, gan tā saucamos ekspertus, kas paredzēja, ka mūsu cauruļvads nonāks metāllūžņos, tad arī nolēmām – kaut arī pret mums ir nopietni cilvēki, turpināsim savu darbu un aizstāvēsim savas intereses likuma ietvaros."

Lūgts komentēt, vai LRT ir gatavs valsts iespējamajai iesaistei cīņā par bufernaftu, Stepanovs atzīst, ka to esot "grūti pateikt". "Mūsu pierādījumi un pozīcija ir skaidra, un mēs to nemainīsim. Man nav zināmi fakti, kuri liecinātu, ka bufernafta pieder Latvijas valstij. Protams, ja kāds var tiesā pierādīt, ka kaut kas mūsu pārvaldībā esošs pieder viņam, mēs tiesas lēmumu izpildīsim," atzīst LRT valdes loceklis.

Kā ziņots, šā gada sākumā Latgales apgabaltiesa daļēji apmierināja arī "LatRosTrans" pieteikumu par papildu sprieduma taisīšanu un uzlika "Polocktransneft Družba" par pienākumu segt "LatRosTrans" ar tiesāšanos saistītos zaudējumus 73 000 latu apmērā.

Pirms gada "Polocktransneft Družba" iesniedza tiesā prasību, uzskatot, ka tehnoloģiskā nafta 150 000 tonnu apmērā, kas atrodas "LatRosTrans" naftas vados, pieder viņiem. AS "Ventspils nafta" pārstāvji iepriekš pauduši uzskatu, ka tiesā Baltkrievijas puse centusies lietas izskatīšanu pēc būtības novilcināt, to politizēt un vairākas reizes mainījusi savu skaidrojumu - kādā veidā "Polocktransneft Družba" it kā ieguvis īpašumtiesības uz tehnoloģisko naftu, kas jau gandrīz 20 gadus atrodas "LatRosTrans" naftas vados.

2010.gada 7.decembrī tiesa, nodrošinot "Polocktransneft Družba" prasību, aizliedza "LatRosTrans" lietot un/vai izmantot tehnoloģisko naftu, kas atrodas "LatRosTrans" piederošajā naftas vadā Polocka-Ventspils Latvijas teritorijā. Vienlaikus tiesa noraidīja Baltkrievijas uzņēmuma lūgumu apķīlāt arī to naftu 40 000 tonnu apmērā, kas jau bija izsūknēta no cauruļvada Polocka-Ventspils, uzskatot, ka šīs naftas apķīlājumam nav nekāda pamata.

"LatRosTrans" pieder divi Latvijas teritorijā esošie naftas cauruļvadi: Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados nafta nav pārvietota. Savukārt naftas produktu vads Polocka-Venstpils joprojām aktīvi nodrošina dīzeļdegvielas piegādi.

"LatRosTrans" ir Baltijas valstīs lielākais Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā partneriem no Krievijas puses - AS "Transņefteprodukt", kas ir "Transņeft" meitasuzņēmums, pieder 34% kapitāla daļu, bet AS "Ventspils nafta" - 66%.