- Home
- About
-
Staff
- Commentaries by FPS Staff
- Rusakovich Andrei Vladimirovich
- Rozanov Anatoliy Arkadievich
- Research Briefs
- Tihomirov Alexander Valentinovich
- Shadurski Victor Gennadievich
- Sidorchuk Valery Kirillovich
- Brovka Gennady Mikhailovich
- Gancherenok Igor Ivanovich
- Malevich Ulianna Igorevna
- Prannik Tatiana Alexandrovna
- Selivanov Andrey Vladimirovich
- Sharapo Alexander Victorovich
- Testimonials
-
Conference Proceedings
- Amber Coast Transport Initiative Project Concept
- Nato and Belarus - partnership, past tensions and future possibilities
- OSCE High-Level Seminar on Military Doctrine
- Poland-Belarus: perspectives of cross-border cooperation
- Polish-Belarussian Transborder Customs Cooperation: сurrent Problems and Challenges
-
Reports
- We see the significant reduction of the U.S. Army in Europe
- NATO's International Security Role
- International seminar on issues in the Collective Security Treaty Organization
- Belarus-Turkey: The ways of cooperation - 2011
- Belarus - Poland: two decades of international relations
- Belarus-Turkey: The ways of cooperation - 2009
- International seminar Belarusian Diaspora: Past and Present
- The first Round Table
-
News Releases
- The conference on Overcoming the financial crisis
- Round Table on history and future of Belarus-Poland cooperation
- Seminar on Belarusian diaspora: past and present
- The conference on Belarus in the Modern World
- The conference on Economic, legal and informational aspects of cooperation in customs sphere
- Comments
- Contact
Krievija cer izveidot spēcīgu volejbola superlīgu, kurā piedalītos arī komandas no kaimiņvalstīm, iespējams, arī Latvijas, vēsta portāls "dzd.ee", atsaucoties uz Igaunijas Volejbola federāciju.
Jau šosezon Krievijas superlīgas čempionāts ir atklātais, jo startē arī Kazahstānas, Ukrainas un Baltkrievijas komandas, bet organizatori to vēlas vēl paplašināt.
Kā izteicies spēcīgās Kemerovas "Kuzbass" komandas prezidents biznesmenis Mihails Fedajevs, superlīgā varētu spēlēt arī spēcīgākie klubi no Igaunijas, Latvijas un Somijas.
Lielāka skaidrība par iespējām tās realizēt varētu būt vasarā, jo šo valstu komandām jautājums par spēlēšanu Krievijā atduras pret finansēm.
Kā ziņots, pagājušā gada beigās Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidents Almers Ludviks sarunā ar aģentūru LETA izteica neapmierinātību ar valsts atbalsta sadalījumu sportam.
Pēc Ludvika vārdiem, ja LVF saņemtu 350 000 latu profesionālai komandai, tad dzimtenē varētu atgriezties visi spēcīgākie Latvijas volejbolisti. "Par šādu naudu mēs varētu izveidot komandu, kas spēlētu Čempionu līgā, jo visi labākie sportisti būtu gatavi atgriezties Latvijā. Arī izlase tad būtu saspēlējusies un tās līmenis augtu," teica Ludviks.
Toreiz Ludviks izteicās saistībā ar plašu ažiotāžu izraisījušo valsts uzņēmuma "Latvijas Valsts meži" (LVM) lēmumu par ziedojumiem sportam - Latvijas Basketbola savienība (LBS) saņēma vairāk nekā miljonu latu. No šīs naudas pa 450 000 latu tika piešķirts basketbola klubam "VEF Rīga", kura padomes priekšsēdētājs ir viens no "Vienotības" līderiem Edgars Jaunups, un klubam "Ventspils", kura prezidents ir Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Šosezon Latvijas vadošo volejbola klubu budžets ir ievērojami mazāks nekā Igaunijas vienībām, kas arī izpaudās Latvijas un Igaunijas apvienotā čempionāta - "Schenker" līgas - rezultātos, jo neviena Latvijas komanda pirmoreiz vēsturē nespēja iekļūt finālčetrinieka turnīrā.